Ir teiciens: “Katliņš, uz kuru vienkārši skatās, nekad nesāks vārīties, “ bet, attīstoties tehnoloģijām, to varētu pārfrāzēt: “Mikroviļņu krāsns, uz kuru uzmanīgi lūkosies, nekad nesāks strādāt.” Šķiet, vienalga, vai darbā, vai ģimenes ikdienā, gatavojot ēdienu vai kaut ko darot, mēs steidzamies. Mēs negribam gaidīt ne mirkli. “Es to gribu – un gribu TŪLĪT!”

Tomēr patiesībā labākās, viskārotākās lietas dzīvē gandrīz vienmēr prasa laiku – daudz laika. Topošie ārsti daudzus gadus studē medicīnu un to praktizē izvēlētajā specialitātē. Tāpat, lai iegūtu augsti vērtēto MBA grādu, darījumu cilvēkiem un profesionāļiem jāiegulda gan laiks, gan nauda vēl pēc augstskolas beigšanas.

Mēs visi kādā brīdī, esam saskarušies ar “kā ātri tikt pie bagātības” shēmām,tomēr drošākais veids, kā iegūt finansiālu drošību, ir izsvērti un pārdomāti tērējot, gudri ieguldot un rūpīgi izsverot nākotnes plānus. Kā apgalvots Bībelē:“Bagātība sarūk, ja to šķiež, bet, ja ko krāj un tur cieši rokā, tad tāda manta un bagātība aug augumā” (Salamana Pamācības 13:11). Tāpat ir teikts: “Cītīga cilvēka nodomi piepildīti sagādā pārpilnību, bet, ja kāds ir pārmērīgi straujš un kustīgs, tam labuma pietrūks” (Salamana Pamācības 21:5).

Dažas no dzīves augstākajām vērtībām arī sasniedzamas tikai ar laiku. Piemēram, pusaudžu vecāki, kad bērni sāk mācīties braukt, ir ļoti satraukti nevis tādēļ, ka netic saviem bērniem, bet gan tādēļ, ka zina –  pieredzi nevar iemācīt, to var iegūt tikai praktizējot. Ar profesionālo pieredzi ir līdzīgi, vienalga, vai esi pilots, programmētājs vai augstākā līmeņa vadītājs.

Tas pats attiecināms uz gudrību. Informāciju un iemaņas var iegūt mācību procesā, semināros un speciālos treniņos. Bet gudrību – zināšanu efektīvu pielietošanu ar sapratni – jāiegūst soli pa solim ilgākā laika posmā. Ja gudrību varētu iegūt uzreiz lielākā daudzumā, būtu iespējama acumirklīga veiksme. Tomēr gudrību nevar saražot vai iekonservēt. Tā ir jāattīsta ikdienas procesos, mācoties no panākumiem un neveiksmēm. Kā mēs varam sekmīgi “sagaidīt savu brīdi”, kad mūsu lielākās cerības, gaidas un mērķi ir ar roku sasniedzami? Bībele piedāvā dažus ieteikumus:

Nepadodies apšaubāmiem “īsceļiem”. Ja mēs nofiksējam savu uzmanību tikai uz plānu vai vēlmju piepildīšanu, emocijas var likt pieņemt ne visai gudrus lēmumus. Apzināšanās, ka nepieciešams laiks, lai vingrinātos, un arī pacietība var radīt atšķirīgu gala rezultātu – panākumus vai neveiksmi. Vēlreiz pārdomāsim augstāk citētās Rakstu vietas: “Cītīga cilvēka nodomi piepildīti sagādā pārpilnību, bet, ja kāds ir pārmērīgi straujš un kustīgs, tam labuma pietrūks”(Salamana Pamācības 21:5). Cits šī panta tulkojums skan sekojoši: “Laba plānošana un smags darbs sagādā pārpilnību, bet nepārdomāta “īsākā ceļa iešana, noved nabadzībā.”

Saglabā attieksmi – skatīties uz priekšu. Mēs varam vai nu palikt ceļā uz nesasniegto, vai arī fokusēties uz mūsu gala mērķi, līdzīgi kā maratona skrējējs ignorē sāpes un nogurumu, koncentrējoties uz priekšā esošo finišu. “Brāļi, es vēl nedomāju, ka pats būtu to satvēris, bet vienu gan – aizmirsdams to, kas aiz manis, stiepdamies pēc tā, kas priekšā, es dzenos pretim mērķim, goda balvai – Dieva debesu aicinājumam Kristū Jēzū” (Filipiešiem 3:13-14).

© 2015. Robert J. Tamasy